Par mums

Kā radās žurnāls Radåm

Esmu Žanete Hussain un sevi dēvēju par adījumu dizaineri. Ja kāds pirms pāris gadiem man būtu teicis, ka mana karjera būs saistīta ar adīšanu, es būtu skaļi smējusies. Visa mana 15 gadus garā profesionālā dzīve līdz šim bija saistīta ar datorprogrammatūras izstrādi. Esmu strādājusi par programmētāju, arhitekti, komandu vadītāju. No agras bērnības man patikušas arī dažādas mākslinieciskās nodarbes - klavieru spēlēšana un dažādi rokdarbi, bet adīšana beigās ir ņēmusi virsroku un kļuvusi par lielāko aizraušanos - ar ātrumu aptuveni divi džemperi gadā. 

Pirms 3 gadiem, gaidot otrā bērniņa piedzimšanu, ar lielu azartu atsāku adīt raitāk un adīšanas pasauli atklāt gandrīz no jauna. Atklāju jaunas adatas un dzijas, jaunus apģērbu konstruēšanas paņēmienus, un tā aizrāvos, ka beigās nevarēja būt ne runas par atgriešanos tehnoloģiju sfērā. 

Arī adījumu apraksti vēl pavisam nesen man bija jaunatklājums. Pirmo reizi tos ieraudzīju, netīšām atšķirot adījumu grāmatu dziju veikalā Anglijā. Izskatījās tik sarežģīti, ka pirmais impulss bija aizvērt grāmatu ciet un izlikties, ka nekas nav noticis. Tā arī izdarīju. 

Tajā pašā laikā viena no manām koledžas biedrēm nebeidza atkārtoti prasīt, lai es pastāstot, kā es esot adījusi šo un to no Instagram publicētajiem adījumiem. Es sapratu, ka protu adīt, taču izstāstīt, kā un ko darīt, tas ir pavisam cits jautājums. Turklāt, sāku saprast, ka lielākā daļa angļu valodā runājošo adītāju BEZ apraksta neadītu neko, ja nu vienīgi taisnu šalli rievotajā adījumā. Tā nu es apņēmos apgūt adījumu aprakstu veidošanu, lai varētu komunicēt ar citiem adītājiem par to, kas un kā jādara. Sākotnējais plāns bija to darīt tikai angļu valodā, bet pēc sekotāju ieteikuma tapa arī daži apraksti latviešu valodā. Tie saņēma negaidīti lielu atsaucību, un tā turpinu šo aizraušanos vēl joprojām.  

Esmu Anete Bāriņa. Mani saistījuši rokdarbi, kopš es sevi atceros. Skolā apmeklēju visus pulciņus, kurus vien varēju, biju aktīva un radoša, pat pabeidzu vijoļspēli mūzikas skolā. Atceros - mājturības stundas man likās pārāk īsas, lai paspētu darbu pabeigt laikā, tādēļ rokdarbus papildus mācījos mājās. Savu pirmo zeķi, kuru gāju mācīties pie kaimiņu Maigas tantes, tik ļoti gribēju iemācīties, ka stundām ilgi sēdēju un tante pacietīgi skaidroja. Izmācījos par kultūras un sociālo antropoloģi, strādāju vadības jomā lielā uzņēmumā, šajā laikā adīju ar ātrumu vienu zeķu pāri pusgadā. Vairāk sāku adīt, kad gaidīju savu pirmo dēlu, jo tad tapa dažādas lietas viņa pirmajam pūriņam. Kad dēliņš piedzima, biju aizņemta ar rūpēm par visu jauno, kas saistījās ar mazuļa ienākšanu ģimenē, paralēli turpināju studijas. Adīšanu atsāku, kad gaidīju nākam pasaulē meitiņas. Tad arī atvērās otra elpa un sāku interesēties par adīšanu kā “zinātni”. Adīšanu, pavisam citā izpratnē, ko var mācīties, attīstīties, adot no aprakstiem utt. Kad manām dvīņu meitiņām palika četri mēneši, negulētās naktīs man ienāca prātā ideja par Radītprieks dienasgrāmatu, jo pati biju jau sapratusi, , ka savus pierakstus neprotu veidot strukturētus un saprotamus. Man tajā laikā tas bija īpaši aktuāli, jo man bija dvīņu meitiņas un otrreiz uzadīt vienu un to pašu izstrādājumu pēc saviem “ķēpājumiem” no pierakstiem es nevarēju. Radās zīmols Radītprieks latviešu valodā un “Joy to knit” angļu valodā, kurā šobrīd jau piedāvāju papildus arī dažādus adīšanai nepieciešamos aksesuārus un turpinu attīstīt savu adīšanas zīmolu. Esmu pa šo laiku izveidojusi pat dažus adījumu aprakstus. Man ir liels prieks, ka bērnības aizraušanās ir pārtapusi par hobiju un mazo biznesu vienlaikus. 

Mums ar Žaneti ceļi krustojās 2019. gadā, kad Žanete bija izdevusi savu pirmo adījumu aprakstu, un es to laimēju konkursā. Tā pamazām mūsu sadarbība kļuva ciešāka. Kad es izveidoju “Radītprieks” zīmolu, Žanete neliedza padomu, un tā mēs sapratām, ka mums ļoti patīk darboties kopā.

Kādā sarunā mums radās doma par modernu adījumu aprakstu žurnālu latviešu valodā. No tās dienas katru brīvo mirkli esam strādājušas roku rokā pie šī projekta. Gadu vēlāk ar prieku un saviļņojumu atrādām mūsu kopdarbu!