Roze, Kamilla, Šanele, Madara, Mango, Laimis… Varētu domāt, ka runa būs par kādu skolēnu klasi vai dzeltenās preses slejām, bet nē - tie ir neticami skaistu un gudru acu pūkainie īpašnieki, kas vērtējoši apskata mūs alpaku audzētavā Alpaku Sala un graciozi aiziet uzēst zāli. Alpakas audzēja jau senie inki Andu kalnos un audzē arī Sēlijā. Re, kāda ģeogrāfija gadsimtiem cauri.
Kas Jūs esat un ko Jūs darāt? Alpaku Sala ir alpaku audzētava Sēlijas pusē Bebrenes pagastā. Šeit vienmēr ir alpaku gadalaiks, atpūta dabas skaņās, mūsu alpaku vilnas dzija un adījumi, un mazo alpacēnu rotaļas. Mums ir arī “Dzīparu“ māja, kurā ir viss interesantais par alpaku vilnas diega tapšanu, darbošanās vieta, vilnas namiņa krāsniņas siltums, Sēlijas viensētas smarža un vecā pulksteņa iezvanīts nesteidzīgs laiks.
Vai tas ir jūsu pamatdarbs? Tagad jau jā. Vairākus gadus mēģinājām apvienot darbu ārpus “alpaku aplokiem” un Alpaku Salā, mūsu ganāmpulka lielums vairs īsti to nepieļauj, turklāt šobrīd attīstām dažus jaunus darbības virzienus, kas paģēr izmantot visu mūsu laiku.
Pastāstiet mazliet vairāk par sevi, kad un kādēļ sākāt audzēt alpakas, kādēļ tieši alpakas? Alpaku Salā jau 5 gadus mīt alpaciņas. Mūsu ģimenes alpaku stāsts sākās, kad beidzot nolēmām pamest pilsētas mūrus un burzmu, izvēloties dabas sporta zāli un gadalaikus laukos. Kad darbs un iedvesma rezultējās iekoptā teritorijā, tad šķita, ka pietrūkst īstu zāles “apsaimniekotāju un ekspertu”, kas izmantotu šo vērtību un papildinātu to ar savu klātbūtni. Tā atminējāmies par neparastajiem “kamielīšiem” - alpaciņām. Mēs braucām uz lielu audzētavu lūkoties.
Mums patika, kā alpaka skatās uz cilvēku un vērtē, domā savas alpaku domas, un alpakas ir tik skaistas un neatkarīgas. Iepazīstoties klātienē, tās mūs pārliecināja, ka ir vispiemērotākais dzīvnieks mūsu ģimenei. Skaistas, gudras, rotaļīgas, ar individuālu raksturu apveltītas tās dāvā cilvēkiem izcilu vilnu ar vērtīgām īpašībām un pārliecina, ka neizdosies pret tām izturēties tikai kā pret “produktīvo” ražotājdzīvnieku.
Braucot mājās, mēs domājām, cik alpakas spēsim nopirkt, jo mēs sapratām, ka, ja vēlamies padzīvot citā harmonijā, tā būtu mūsu ģimenes lieta un arī kopēja katra saimes locekļa atbildība un rūpes, atteikšanās no daudzām citām lietām un darbs, darbs…kā gan citādi.
Tā sākās Jūsu ceļš uz Alpaku audzēšanu? “Ceļš” sākās ar zināšanu apguvi, jo uzskatījām, ka ir bezatbildīgi ņemt dzīvniekus bez zināšanām par viņu kopšanu un veterināriju. Tamdēļ mācījāmies gan audzēšanu, gan cirpšanu pie pieredzējušākiem alpaku audzētajiem, apguvu mazo veterinārijas kursu tepat Bebrenes Profesionālajā vidusskolā. Lasījām, konsultējāmies un, protams, guvām pieredzi no saviem dzīvniekiem, tas jau ir “nekad nebeidzamais stāsts”. Ļoti daudz ar padomiem palīdzēja mūsu Igaunijas draugi - lielākās Igaunijas alpaku fermas Wile Farm īpašnieki, tagad esam sadarbības partneri.
Mūsu “ceļš” ir arī vilnas ceļš, jo alpaku unikālā daba nav nodalāma no šīs īpašās dāvanas cilvēkiem - alpaku mīkstā un zīdainā kažoka, ko paņemam un cenšamies izmantot vislabākajā iespējamajā veidā.
Kas alpaku vilnā ir tik unikāls? Alpakas vilnas priekšrocību uzskaitījums ir pārsteidzoši plašs, un pavediens, ja tas pilnībā vērpts tikai no alpakas šķiedras, iegūst īpašības, kas piemīt pašu alpaciņu kažokiem, lai nenosaltu un nepārkarstu Dienvidamerikas Andu augstkalnes skarbajā klimatā. Alpaku vilnas izstrādājumiem piemīt termoregulējošā īpašība, ko apģērbiem tik ļoti iecienījuši mazo bērnu vecāki.
Alpakas vilna nesatur lanolīnu, tāpēc tā nevar izraisīt alerģiju vai kairinājumu.
Šo skaisto dzīvnieku vilna ir izteikti mīksta, bez smaržas un daudzkārt siltāka par aitas vilnu, tāpēc izstrādājumam nav jābūt biezam, lai sasniegtu sildošas krāsniņas efektu. Aizsargājot sevi no mitruma iedarbības, alpakas ir spējušas uzaudzēt kažoku, kas pasargā no nokrišņiem, tāpēc alpaku vilnas izstrādājumi neabsorbē mitrumu (waterproof standarts). Vilna un līdz ar to dzija ir ļoti viegla, jo tajā ir daudz gaisa, tāpēc apjomīgie adījumi izdodas daudz vieglāki nekā no citas vilnas.
Šī šķiedra ir maiga un zīdaina, bet adītājām jārēķinās ar koncentrēšanos adot, jo dzija ir slidena – pastāvīgi jāuzrauga adatas ( dzirdētas atsauksmes, ka dzija burtiski lec nost no adatām). Alpaciņu unikalitāte ir ne tikai pārsteidzošajā vilnas kvalitātē, vilna iegūstama 22 dabīgo kažociņu krāsās. Pasaulē alpaku vilnas sildošās īpašības izmanto ārstnieciskos nolūkos. Alpaku vilnas šallīte un zeķes ir ļoti labs palīglīdzeklis, ar ko ārstēt saaukstēšanos un citas rudens drēgnuma kaites.
Alpakas nevar sasmērēt baltos kažociņus? Ak, jā, kā tad baltās alpaciņas var būt tik baltas un skaistas? Atbilde ir alpaku īpašajā kažoka uzbūvē. Alpaku vilnas struktūra ir ļoti tievi mati, kuru sakļautās zvīņas neļauj vilnai smērēties un atgrūž netīrumus. Tas pats atkārtojas ar apģērbu, kas ražots no 100 % alpaku vilnas dzijas. Apģērbs nesmērējas tā kā citi gaišie izstrādājumi, tāpēc nevajag baidīties vilkt mugurā baltas krāsas alpaciņu adījumus. To var attiecināt uz kvalitatīvu un nekrāsotu alpaku vilnas dziju, kas nav ķīmiski un augstās temperatūrās apstrādāta.
Arī baltās alpaciņas mēdz būt netīras pēc ūdens peldes un “noslaucīšanās” smilšu vannā, bet tīrība atgriežas, kad tās vējā izžāvē savu matu kažoku.
No kā ir akarīga alpaku vilnas kvalitāte? Alpaku vilnas kvalitāti var ietekmēt daudzi faktori. Tas ir tāpat, kā ar mūsu - cilvēku matiem. Gan iedzimtībai ir loma, gan dzīvesveidam, gan pārtikai, kā arī vecumam un tam, cik barga ziema ir bijusi. Jo aukstāks un karstāks laiks, jo garāku vilnu alpaciņas audzē. Tas ir vienīgais veids, kā pasargāt sevi no laika apstākļu ietekmes.
Audzētāji, kas audzē alpakas maigā, mitrākā klimatā, ir brīnījušies par mūsu alpaciņu kažoku krāšņumu, jo esam dziļāk kontinentā, kur izjūtam krasākas gadalaiku temperatūras.
Alpaku audzētāji saviem izlases dzīvniekiem veic matu biezuma testus speciālās laboratorijās, lai vērtētu alpaku vilnas potenciālu.
Kā par alpakām ir jārūpējas? Ilgdzīve alpakām ļoti lielā mērā ir atkarīga no viņu ēdienkartes, kurā visu gadu jābūt ļoti labi izžāvētam sienam, svaigai zālei un tādai minerālbarībai ļoti normētā devā, kas speciāli paredzēta alpakām. Šo dzīvnieku gremošanas sistēma var netikt galā ar citiem dzīvniekiem paredzētu proteīnbarību vai dārzeņiem, ko visbiežāk tik bagātīgi iebaro Mini Zoo apmeklētāji. Katram sava ēdienkarte, vai tad tā nav jābūt visām dzīvajām būtnēm?
Mūsu alpakas saņem savu dienas minerālbarības devu katra savā bļodiņā, un, protams, tad bieži iet vaļā arī strīdi un alpaku bāršanās par “galda etiķeti” (“neskaties manā šķīvī”, “man, lūdzu, papildporciju”, “es gribu, lai paturiet manu bļodiņu rokās, kamēr ēdu” u.t.t). Un tad var just alpaku atsevišķo eksemplāru viltīgo dabu un neganto raksturu..
Alpakām der arī saimnieki, kas no rītiem mīl pagulēt, jo alpaku mājā rosība sākas vien kādos 8.00 no rīta. Alpaku saimniekam jābūt čaklam citā ziņā - šie dzīvnieki paši no dabas ir tīrīgi, tāpēc saimniekam jāspēj nodrošināt aprūpi šajā jomā. Smilšu vannas kažokiem, novāktas alpaku tualetes (visam ganāmpulkam ir kopēja nokārtošanās vieta), ļoti tīrs ūdens un regulāri mazgāti barības trauki - tāds ir minimālais standarts, ko nākas ievērot alpaku īpašniekiem, jo tāda ir šo kamielīšu dabiskā tendence. Tās ļoti uzrauga savus aplokus, taktika ir: dodamies kopā izlūkot un aizbaidīt nelūgtos ciemiņus. Parasti tie ir citi dzīvnieki.
Īpaši alpakas nemīl suņus, lapsas, kaķus, tāpēc brīdinām Alpaku Salas apmeklētājus, lai neņem līdzi savus mājdzīvniekus, jo tas var izraisīt lieku satraukumu un agresiju alpaku saimē.
Grūtākais gadalaiks alpakām parasti ir vasaras sākums, kad kažoki nocirpti un vilna vēl nav ataugusi, tāpēc traucē kukaiņi. Bet tās labprāt bauda ziemu un sausu sniegu, jo ar tādu kažoku sniegā var gulēt un peldēties tajā, gluži kā baseiniņos, ko alpakām par prieku liekam aplokos karstā vasarā.
Mūsu alpaku saime ir kā bērnu bariņš, par ko uzņēmāmies rūpes. Kad pieņēmām skolēnu grupu apmeklējumus, pašiem bērniem pārsteigums bija, ka pirmklasnieku uzvedība ne ar ko daudz neatšķīrās no alpacēnu dauzīšanās.
Arī mūsu meitai pagājušovasar netika rīta izgulēšanās prieks, jo bija jāiet rotaļāties ar mazo alpaciņu Madaru, kas izvēlējās viņu par savu draudzeni un nepacietīgi gaidīja ik rītu pie vārtiņiem.
Audzējot alpakas jāņem vērā, ka tām ir “sabiedriskā iekārta” ar savu ganāmpulka “premjerministru”, izslavēts alpaku dāmu izvēlīgums precību jautājumā un draugu būšana. Esam pat nolēmuši nešķirt īstus alpaku draugus, bet iespēju robežās pārdot tos kopā, lai mazāk pārdzīvojumu. Alpakām dzimst tikai viens mazulis gadā, tās centīgi audzina un māca alpacēnu, mamma ar mazuli saglabā šo emocionālo saikni visu dzīvi.
Kur var iegādāties dziju? Mums prieks, ka visa Alpaku Salas 100% alpaku dzija paliek Latvijā, lai gan sākumā plānojām oientēties uz Eiropas tirgu. Domājām, ka Latvijas auditorija nav gatava šim dārgajam produktam, ir maz zināšanu par absolūtā alpaku diega vērtībām. Dažādās Latvijas vietās tapuši adījumi no Alpaku Salas alpaciņu kažokiem: džemperi, kardigani un šalles.
Alpaciņu jauno dzijas ražu var nopirkt mājas lapas interneta veikaliņā www.alpakusala.com. Ja gribas aplūkot un iztaustīt kamolus klātienē un sasveicināties ar dzijas ražotājām - alpaciņām, tad jādodas rāmā ceļojumā uz Sēliju, uz Alpaku Salas “Dzīparu” vilnas namiņu Bebrenes pusē, iepriekš piezvanot 29555547. Arī 100% alpaku vilnas izstrādājumi pasūtināmi mājas lapas veikaliņā.
Pilno interviju lasiet žurnālā Elegance saltumā..